And the Word Once More Turned into Flesh; or on the Various ‘Theological Turns' in Contemporary Continental Philosophy: Un vārds vēlreiz tapa par miesu. Vairāki teoloģiskie pavērsieni mūsdienu kontinentālajā filozofijā.
Kontinentālā filozofija nekad nav uzskatīta par monolītu - tā vienmēr bijusi sazobē ar dažādiem notikumiem un atsevišķām parādībām, kuras ir grūti klasificēt. Rakstā aplūkoti trīs t. s. teoloģiskie pavērsieni kontinentālajā filozofijā. Viens no šiem pavērsieniem parādās 80. gadu sākumā Francijā, kad...
| Autor principal: | |
|---|---|
| Tipo de documento: | Recurso Electrónico Artigo |
| Idioma: | Letão |
| Verificar disponibilidade: | HBZ Gateway |
| Interlibrary Loan: | Interlibrary Loan for the Fachinformationsdienste (Specialized Information Services in Germany) |
| Publicado em: |
2015
|
| Em: |
Cel̜š
Ano: 2015, Número: 65, Páginas: 156-176 |
| Outras palavras-chave: | B
Philosophers
B Theology B Modern Philosophy B VISKER, Rudi B CONTINENTAL philosophy |
| Acesso em linha: |
Volltext (kostenfrei) |
| Resumo: | Kontinentālā filozofija nekad nav uzskatīta par monolītu - tā vienmēr bijusi sazobē ar dažādiem notikumiem un atsevišķām parādībām, kuras ir grūti klasificēt. Rakstā aplūkoti trīs t. s. teoloģiskie pavērsieni kontinentālajā filozofijā. Viens no šiem pavērsieniem parādās 80. gadu sākumā Francijā, kad franču fenomenoloģijā radās pastiprināta interese par jēdzieniem un tēmām, kas līdz tam tika uzskatītas par tīri teoloģiskām. Fenomenoloģijas imanentajam raksturam nācās paplašināties, lai ietvertu jautājumu par transcendenci un tēmas, kas aprakstītas kā transcendentālas (par šīm izmaiņām lielā mērā jāpateicas tādiem autoriem kā Emanuēlam Levinam, Žanam-Likam Marionam u. c.). Tomēr franču fenomenoloģija nav vienīgais mūsdienu kontinentālās filozofijas atzars, kas izrādījis pieaugošu interesi par teoloģiskiem jēdzieniem un jautājumiem. Tiem pievērsušies arī virkne progresīvu (lielākoties kreiso) domātāju. Šajā kontekstā jāpiemin divi pavērsieni: pavērsiens uz apustuļa Pāvila tēlu un politiskās filozofijas pavērsiens politiskās teoloģijas virzienā. Pirmajā gadījumā īpaši jāizceļ Alēns Badjū un Slavojs Žižeks, otrajā - Džordžio Agambena un Saimona Kričlija specifiskā interese par sekularizācijas teoriju. Izsekojot šiem teoloģijas pavērsieniem mūsdienu kontinentālajā filozofijā, pirmām kārtām ir iespējams norādīt uz auglīgu saspēli starp teoloģiju un kontinentālo filozofiju. Tomēr, lai arī to var uzskatīt par ierobežotu izpētes lauku, aizvien pieaug mijiedarbība starp politisko un teoloģisko, kas, īpaši runājot par pēdējiem diviem pavērsieniem, sniedz daudz dziļāku izpratni par šīs saspēles nozīmi mūsu ikdienas dzīves publiskajā sfērā. Ja politika (publiskās dzīves organizācija) ir savijusies ar teoloģiju, tad dziļāka un daudz apzinātāka izpratne par šo saspēli ir ārkārtīgi nozīmīga. (Latvian) |
|---|---|
| Obras secundárias: | Enthalten in: Cel̜š
|