Chosen World of Nations and Their Elected Governments Theological Reflections About a National State and Democracy: Nāciju "izredzētā" pasaule un to vēlētās valdības: teoloģiskas refleksijas par nacionālo valsti un demokrātiju.
Raksta autora izpratnē baznīcām nevajadzētu "krist" nevienā no galējībām - tām nav jābūt pilsoniskās reliģijas elementam, taču tās nedrīkst arī noliegt politiku kā "netīru". Baznīcām jāpilda kritiska funkcija sabiedrībā. Vēlēšanas, kas ir demokrātiskas pārvaldes elements, nav nek...
| Main Author: | |
|---|---|
| Format: | Electronic Article |
| Language: | Latvian |
| Check availability: | HBZ Gateway |
| Fernleihe: | Fernleihe für die Fachinformationsdienste |
| Published: |
LU Akadēmiskais apgāds
2012
|
| In: |
Cel̜š
Year: 2012, Issue: 62, Pages: 66-84 |
| Further subjects: | B
Religion & Sociology
B RELIGION & state B LATVIA B Civil Religion B Democracy B Nation-state |
| Online Access: |
Volltext (kostenfrei) |
| Summary: | Raksta autora izpratnē baznīcām nevajadzētu "krist" nevienā no galējībām - tām nav jābūt pilsoniskās reliģijas elementam, taču tās nedrīkst arī noliegt politiku kā "netīru". Baznīcām jāpilda kritiska funkcija sabiedrībā. Vēlēšanas, kas ir demokrātiskas pārvaldes elements, nav nekas svešs kristietībai, jo jau pirmbaznīcā baznīcas amatos cilvēkus vēlēja un vēlēšanās pieņemtais lēmums tika uztverts kā Dieva griba. Baznīcas, lai arī sludina mūžīgu pestīšanu, kā institūcijas ir sekulāras un tāpēc nav ārpus kritikas. Tas attiecas arī uz garīdzniecību, un simboliski uz to norāda fakts, ka mācītājs lieto amata tērpu baznīcā, bet ne uz ielas. Mīlestība, kuru baznīcas sludina, ir apsolījums, kas nekad neradīs piepildījumu pasaulē, kurā dzīvojam. Tās izpausmes vienmēr norāda aiz sevis, tālāk par sevi. Eshatoloģiskā pestīšana nav nekas tāds, ko cilvēki var sasniegt saviem spēkiem. Autors vērš lasītāju uzmanību uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē, kurā universālās cilvēktiesības un starptautiskās tiesības ir ieguvušas kvazireliģisku statusu. Tas gan netiek uzņemts pašsaprotami visur pasaulē - pietiek atcerēties islāmisko Kairas deklarāciju, Krievzemes Pareizticīgās baznīcas viedokli un Ķīnas Tautas Republikas īstenoto politiku. Tomēr universālas tiesības nav nekas svešs kristietībai, jo tās sasaucas ar jūdaisma izpratni par to, ka otrā, uz indivīda morāli vērstā baušĶu daĶa ir saistoša visām tautām. Jūdaisms, kristietība un apgaismība ir vienotas izpratnē par to, ka jāiestājas par visu cilvēku tiesībām. Noslēgumā autors pievēršas situācijai Latvijā, norādot uz padomju mantojumu, kura pārvarēšana ir uzdevums ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī baznīcām. Demokrātijas principu apguve ir vitāli svarīga - demokrātijai būtiskas nevis par vienīgām pareizām uzskatītas atbildes uz strīdīgiem jautājumiem (sieviešu ordinācija, homoseksualitāte u.c.), bet dialogs, ilgstoša diskusija starp visām iesaistītām pusēm, izvairoties no ātras lēmumu pieņemšanas. (Latvian) |
|---|---|
| Contains: | Enthalten in: Cel̜š
|