A Historical Decoupage Arguing for the Particularity of Theology and Christian Spirituality in Higher Education: Vēsturiska dekupāža par teoloģijas un kristīgā garīguma vietu augstākajā izglītībā.
Rietumu pasaulē kristīgā teoloģija, it īpaši garīguma pētniecība, bieži tiek analizēta universitāšu reliģijpētniecības nodaļās, saistot to ar reliģijas psiholoģiju un citām nozarēm. Tādā gadījumā starpdisciplinaritāte tiek uztverta tēlaini - kā zupa, kurā ir daudzas un dažādas garšvielas, bet kurā k...
| Autor principal: | |
|---|---|
| Tipo de documento: | Electrónico Artículo |
| Lenguaje: | Letón |
| Verificar disponibilidad: | HBZ Gateway |
| Fernleihe: | Fernleihe für die Fachinformationsdienste |
| Publicado: |
LU Akadēmiskais apgāds
2015
|
| En: |
Cel̜š
Año: 2015, Número: 65, Páginas: 177-196 |
| Otras palabras clave: | B
Theological Education
B Higher Education B Christian Education B Religious Studies B Europe B Evangelical Church |
| Acceso en línea: |
Volltext (kostenfrei) |
| Sumario: | Rietumu pasaulē kristīgā teoloģija, it īpaši garīguma pētniecība, bieži tiek analizēta universitāšu reliģijpētniecības nodaļās, saistot to ar reliģijas psiholoģiju un citām nozarēm. Tādā gadījumā starpdisciplinaritāte tiek uztverta tēlaini - kā zupa, kurā ir daudzas un dažādas garšvielas, bet kurā katras garšvielas specifiskums nav jūtams un būtisks. Tomēr tieši partikulārais, savas identitātes saglabāšana ir svarīgs priekšnoteikums starpreliģiju dialogam. Iesaistoties starpdisciplināros projektos, nav mazsvarīgs arī jautājums par to, kas teoloģiju dara interesantu citiem partneriem un kas ir tās būtiskais pienesums. Rakstā analizēta teoloģiskās izglītības vēsturiskā attīstība Cīrihē (Šveicē). Akadēmiskā teoloģija Cīrihes Universitātē, ar kuru saistās pasaulslavenu teologu vārdi (G. Ebelings, E. Brunners, A. Šveicers u. c.), pamazām kļuva atvērtāka jaunām apgaismības un citu strāvojumu idejām, taču šis liberalizācijas process bija selektīvs. Tas, piemēram, ilgstoši neattiecās uz dzimumu līdztiesību. Teoloģija kļuva individuāla un atšķirībā no reformācijas sākumposma netika saprasta kā refleksijas reliģiskās kopienas ietvarā. Mūsdienās dekonstrukcija un citas kritiskās metodes vairs nepalīdz cilvēkiem, kurus nodarbina migrācijas, ekonomiskās nestabilitātes un globālās patērniecības jautājumi. Līdz ar to teoloģiskās izglītības atvēršana diahronai, sinhronai un eksistenciālai interpretācijai un dialogam starp visām teoloģijas apakšdisciplīnām ir svarīgs faktors teoloģiskai identitātei. (Latvian) |
|---|---|
| Obras secundarias: | Enthalten in: Cel̜š
|